Bērna piedzimšanas pabalsti
Ģimenēm, kurās piedzimst bērns, ir iespēja sanemt valsts un pašvaldības atbalstu. Valsts sniegtais atbalsts ģimenēm, kurās piedzimst bērns, ir pieejams vairāku pabalstu veidā. To pieejams personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā un ir saņēmušas personas kodu. Šie pabalsti var būt vienreizēji, piemēram par bērna piedzimšanu, kā arī ilgtermiņa atbalsts, kas domāts bērna kopšanai un audzināšanai.
Avots: Freepik.com
No valsts puses ģimenei, kurā piedzimis bērns, valsts izmaksā vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu. To ir tiesības saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un atī bezvalstniekiem, kuriem ir personas kods. Šis pabalsts ir 421,17 eiro par katru piedzimušo bērnu un to var saņemt viens no vecākiem par katru dzimušo bērnu vai aizbildnis, ja bērns ņemts aizbildniecībā līdz viena gada vecumam..
Pēc bērna piedzimšanas ģimenes var vērsties savā pašvaldībā un saņemt pabalstu no pašvaldības. Šāda pabalsta apmērs var atšķirties dažādās pašvaldībās un tas atskiras un jāņem vērā, ka katrā pašvaldībā pastāv atšķirīgi noteikumi pabalsta piešķiršanai.
Lai kompensētu darbā negūtos ienākumus periodā, kad sieviete dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, valsts ikvienai sievietei, ja viņa ir sociāli apdrošināta, piešķir maternitātes pabalstu. Šis pabalsts tiek izmaksāts divās daļās un viena tā daļa sastāda par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām un dzemdību atvaļinājuma 56 vai 70 dienām.
Sievietes, kuras grūtniecības uzskaitē stājušās līdz 12. grūtniecības nedēļai un visu grūtniecības laiku saņēmušas medicīnisko aprūpi, var saņemt papildus 14 dienu atvaļinājumu un šis atvaļinājums tiek pievienots pie grūtniecības atvaļinājuma un līdz at to, kopā maternitātes pabalsts no valsts tiek piešķirts par 70 kalendārajām dienām.. 14 dienu papildu atvaļinājumu sieviete saņem arī tad, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību periodā ir veselības sarežģījumi, un arī garijumā, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni. Arī tad 14 dienu ilgais papildus atvaļinājumu pievieno dzemdību atvaļinājumam un kopā pabalstu piešķir par 70 kalendārajām dienām.
Atsevišķos gadījumos tiesības uz maternitātes pabalstu ir arī bērna tēvam vai citai personai gadījumos, ja:
- bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai;
- māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;
- ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt;
- vai bērns ir atradenis.
Maternitātes pabalsts tiek piešķirts 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tāpat arī maternitātes pabalstu var saņemt sievietes, kuras zaudējušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma.
Lai arī bērnu tēvi vairāk piedalītos jaundzimušā bērna aprūpē, viņiem pastāv iespēja līdz bērna 6 mēnešu vecuma sasniegšanai izmantot 10 darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu. Sociāli apdrošinātām personām paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām:
- bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;
- vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju;
- vienai personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.
Paternitātes pabalsts tiek piešķirts 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
Tiesības saņemt vecāku pabalstu ir personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas vecāku apdrošināšanai:
- ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (datums, no kura piešķir vecāku pabalstu) vai
- ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
No 2023. gada 1. janvāra bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai un to veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Ir iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem:
- 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu;
- 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, bet nenododamo daļu, kas pienākas divus kalendāra mēnešus vienam vecākam, katrs no vecākiem varēs izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
Ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, iepriekš minētajos 19 un 13 mēnešu periodos ietverams arī maternitātes pabalsta izmaksas periods.
Jaunie nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz 2 kalendāra mēnešus garu vecāku pabalsta nenododamo daļu un to nevar izmantot otrs vecāks.
Laikā kamēr viens vecāks saņem maternitātes pabalstu, otrs vecāks var saņemt vecāku pabalsta nenododamo daļu. Ir jāatceras, ka nenododamās daļas laikā vecākam ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un viņš vai viņa nevar gūt ienākumus.
Pastāv vairāki izņēmumi, kad viens vecāks tomēr var izmantot otram vecākam paredzēto 2 mēnešu vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja:
- bērnam nav atzīta paternitāte;
- otrs vecāks miris;
- ja otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.
No 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalstu pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbināta persona, vecāku pabalstu izmaksā 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra (pirms tam bija 50%}..
Valsts izmaksā bērna kopšanas pabalstu un to ir tiesības saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods.
Bērna kopšanas pabalstu var saņemt viens no bērna vecākiem – māte vai tēvs. Pabalstu nepiešķir par bērnu, par kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts.
Pabalsta apmēri::
- par 1 bērna kopšanu līdz 1,5 gada vecumam – 171 eiro;
- par 1 bērna kopšanu no 1,5 līdz 2 gadu vecumam – 42,69 eiro.;
- savukārt par bērniem vecumā līdz 1,5 gadam, piemaksa pie pabalsta par dvīņu vai vairāku, vienās dzemdībās dzimušu, bērnu kopšanu sastāda 171 eiro mēnesī par otro un katru nākamo bērnu;
- par bērniem vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, piemaksa pie pabalsta par dvīņu vai vairāku, vienās dzemdībās dzimušu, bērnu kopšanu – 42,69 eiro mēnesī par katru nākamo bērnu.
Sākot ar 2014. gadu par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.
Lai nodrošinātu universālu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, valsts ģimenēm par bērna audzināšanu no viena līdz 16 (vai 20) gadu vecumam izmaksā ģimenes valsts pabalstu. Šo pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no 1 gada līdz 16 gadiem vai ir vecāks par 16 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā.
Ģimenes valsts pabalsta apmērs sastāda:
- par vienu bērnu 25 eiro;
- par diviem bērniem 100 eiro (50 eiro par katru bērnu);
- par trīs bērniem 225 eiro (75 eiro par katru bērnu);
- par četriem un vairāk bērniem 100 eiro par katru bērnu.
"Santas Survilas konsultāciju birojā" Jums ir iespēja saņemt praktiskus ieteikumus ar, Jūsu situācijas analīzi , prasības pieteikuma sagatavošanu iesniegšanai tiesā uzturlīdzekļu piedzīšanai un novērtēt svarīgāko dokumentu (iesniegumu, vienošanos, pretenziju u.c.) sagatavošanu. Jurista konsultācija jūsu ērtībai ir iespējama klātienē Rīgas centrā (iepriekš vienojoties par konsultācijas laiku) vai attālināti (platformā Zoom, WhatsApp vai pa tālrumi), lai garantētu vienlīdzīgas iespējas ikvienam neatkarīgi no atrašanās vietas Latvijā un ārvalstīs saņemt kvalitatīvu jurista konsultāciju jūsu jautājumā.